6.diena – dzimšanas diena nr.1 un templis

Hey lasītāji! Šodien ir jau sestā diena Korejā- 4.oktobris
Šis rīts mums iesākās ar dziesmām, bučām un Aijas prieka un aizkustinājuma asarām, jo šodien Aijai ir dzimšanas diena! Pēc apsveikšanas gājām ēst ierastās brokastis.

Šodien mēs dejosim 20 min uztāšanos, tātad sagatavojāmies un nodejojām!


Kad bijām nodejojušas un savākušas mantas, mums tika dota iespēja 1 stundu pastaigāt pa tirdziņu un iegādāties suvenīrus. Kad visi satikās norunātajā laikā un vietā, gājām skatīties, kā uzstājās Ķīna! Mums ļoti patika viņu priekšnesums, un mēs apbrīnojām viņu lokanību, jo dejas bija ļoti plastiskas, meitenes vilinošām kustibām, šķelmīgām actiņām, tērpi netipiski mums un ļoti krāšņi.

Šodien satikām arī mūsu fani no Amerikas. Džoannas (Jo Ann) kundze festivālu apmeklē katru otro gadu, jo viņai ļoti patīk ceļot, dažādas kultūras un satikt cilvēkus. Viņa esot redzējusi visas mūsu uzstāšanās un veltīja mums labus vārdus gan par mūsu priekšnesumu, gan angļu valodu.

Jasss, mēs dodamies uz lielveikalu! Lielveikalā mēs paēdām ļoti gardu ēdienu, BET Amandas ēdiens bija patiešām ass kā viņa teica: “Neko asāku neesmu ēdusi!” Interesanti, ka gandrīz katrā ēstuvē vai kafejnīcā ir izstādīti ēdienu paraugi darināti no plastmasas. Mums, ārzemniekiem, tas ir īpaši labi, jo tad vismaz varam nojaust, kas būs uz šķīvja. Kad paēdām mūs palaida 1h iepirkties. Praktiski visi nopirka ēdienu, ko paši nav ēduši vai Latvijā tādu nevar iegādāties!

Pienāca laiks doties ekskursijā, šoreiz mēs apmeklējām lielāko, senāko budisma templi Andongas apkārtnē.Bet lai tiktu līdz templim mums bija jākāpj pa kalnu! Tas bija aizraujoši bet arī grūti 😉 Šo divu nedēļu laikā būsim uztrenējuši mūsu gidu līdz Benefices fiziskajai kondīcijai, kāpjot kalnos, skrienot pēc ledus vai aizmirstām mantām, taču viņš nepukst, jo tas esot viņa darbs un viņš grib būt mūsu korejiešu supervaronis.

img-20161004-wa0021
Mēs bijām iegājuši vecākajā koka ēkā Korejā – “Geungnakjeno”. Mums ļoti patika templī, visi fotogrāfēja ēkas un skatus no tempļa. Ārkārtīgi fascinēja miers un klusums, un īpašās sajūtas, kas parņēma, tur atrodoties.
img-20161004-wa0020
Pēkšņi visa grupa mainījās – dejotāji kļuva mierigāki, iedzilinājās sevi. Visvienojošākais moments bija, kad visi sekoja gides piemēram un nometās uz celīšiem, lai palūgtu Budu. Annika iemēģināja jauno skanošo trauku – pat putni apklusa, lai klausītos.


Kad templi bijām aplūkojuši, mēs braucām uz viesnīcu kur ēdām savas vakariņas. Vakariņās pirmo reizi Korejā ēdām suši. Par sušī bija dažādas atsauksmes daudziem garšoja bet bija arī tādi kuriem ne īpaši!

Šovakar sapratām, ka rīt dejosim jau 6.koncertu, kas pašiem ir apnicis, tāpēc Annikas ierosināti atcerējāmies vecās dejas. Šonakt cepsim augšā jaunu programmu. Rītdiena būs interesanta!

Annas Alises stāstījums, Aijas bilžuki

Leave a Reply